Latvijā turpinās azartspēļu tirgus sarukums

Latvijā turpinās klātienes azartspēļu tirgus sarukums

Latvijā arvien straujāk samazinās gan azartspēļu zāļu, gan spēļu automātu skaits, apstiprinot nozares iepriekš izteiktās bažas par klātienes segmenta lejupslīdi. Jaunākā statistika liecina, ka bez konsultācijām ar nozari īstenotās nodokļu izmaiņas ir būtiski paātrinājušas spēļu zāļu slēgšanu un iekārtu skaita kritumu, vienlaikus radot riskus arī valsts budžeta ieņēmumu izpildei.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, 2026. gada janvārī, salīdzinot ar 2025. gada decembri, Latvijā reģistrēto azartspēļu automātu skaits samazinājies par 72 vienībām. Kritums fiksēts gan lielākajās pilsētās, gan reģionos, kas liecina par vispārēju klātienes azartspēļu tirgus lejupslīdi, nevis atsevišķiem lokāliem gadījumiem.

Vienlaikus turpina samazināties arī azartspēļu zāļu skaits. Kopš 2024. gada sākuma, kad spēkā stājās 20% azartspēļu nodokļa palielinājums, līdz 2025. gada beigām valstī slēgtas 24 spēļu zāles. Ilgākā laika posmā skats ir vēl izteiktās – pēdējo 20 gadu laikā azartspēļu zāļu skaits Latvijā sarucis par vairāk nekā 70%, no 327 zālēm 2005. gadā līdz 162 zālēm 2026. gada janvārī.

Šie dati skaidri norāda uz strukturālām pārmaiņām nozarē, ko veicina nodokļu sloga pieaugums, augošās darbības izmaksas un pakāpeniski sarūkošs pieprasījums pēc klātienes azartspēļu pakalpojumiem.

Reģionālā aina: vislielākais samazinājums galvaspilsētā

Azartspēļu automātu skaita kritums 2026. gada janvārī aptvēris lielāko daļu Latvijas teritorijas, tomēr visbūtiskākās izmaiņas vērojamas Rīgā. Galvaspilsētā viena mēneša laikā demontētas 33 iekārtas, kas veido gandrīz pusi no kopējā samazinājuma valstī. Tas apliecina, ka pat lielākajos tirgos ar intensīvu klientu plūsmu klātienes azartspēļu bizness kļūst arvien mazāk ilgtspējīgs.

Samazinājums fiksēts arī citās pilsētās – Daugavpilī noņemtas piecas iekārtas, Jūrmalā un Valmierā katrā pa četrām, savukārt Jelgavā, Liepājā un Talsos – pa trim. Balvos, Cēsīs, Dobelē, Limbažos, Tukumā un Rēzeknē samazinājums sasniedzis divas iekārtas katrā vietā, bet Saldū, Olainē un Gulbenē reģistrēts viena automāta samazinājums.

Šāda plaša ģeogrāfiskā izkliede liecina, ka klātienes azartspēļu tirgus sarukumu nevar skaidrot tikai ar atsevišķu pašvaldību lēmumiem. Drīzāk tas atspoguļo kopējās tirgus tendences un pieaugošo finansiālo spiedienu, kas vienādi ietekmē gan lielpilsētas, gan reģionus.

Nodokļu politikas sekas nozarei un valsts budžetam

Nozares pārstāvji kā galveno klātienes segmenta lejupslīdes iemeslu min strauji ieviestās nodokļu izmaiņas, kas notikušas bez pietiekamām konsultācijām ar uzņēmējiem. 2024. gada sākumā azartspēļu nodoklis spēļu zālēm un automātiem tika palielināts par 20%, balstoties uz prognozēm par ieņēmumu pieaugumu. Tomēr reālie dati rāda pretēju rezultātu – nodokļu sloga pieaugums ir veicinājis uzņēmumu darbības pārtraukšanu un iekārtu skaita samazināšanos.

Latvijā licencēto azartspēļu biedrība (LLAB) jau iepriekš brīdināja, ka ieņēmumu prognozes nav balstītas tirgus realitātē un neņem vērā klātienes azartspēļu apgrozījuma kritumu un mainīgos patērētāju paradumus. Kā norāda LLAB, arī ar iepriekšējo nodokļu likmi plānotie budžeta ieņēmumi netika sasniegti, bet likmju paaugstināšana situāciju tikai pasliktināja.

Nozare prognozē, ka 2026. gadā nodokļu pieauguma dēļ varētu tikt slēgtas vēl vairāk nekā 20 azartspēļu zāles, kā arī pārtrauktas darbības desmit kāršu vai ruletes galdiemi. Tā vietā, lai palielinātu ieņēmumus, valsts budžets šajā segmentā varētu zaudēt ap 2,5 miljoniem eiro. Ja 2025. gadā no azartspēļu automātu nodokļa tika plānoti 25 miljoni eiro, tad pēc likmju paaugstināšanas faktiskie ieņēmumi varētu sarukt līdz aptuveni 22,5 miljoniem eiro.

Nozares brīdinājumi un prognožu neatbilstība realitātei

LLAB jau pirms nodokļu izmaiņu ieviešanas vairākkārt norādīja uz riskiem, ko šāda politika rada klātienes azartspēļu segmentam. Tika uzsvērts, ka prognozētais budžeta ieņēmumu pieaugums balstās nepilnīgos datos un ignorē ilgstošo spēļu zāļu, un automātu skaita samazināšanās tendenci.

Kā norāda LLAB izpilddirektore Līga Līce, jau iepriekšējā nodokļu režīmā ieņēmumu prognozes netika izpildītas, un bija paredzams, ka papildu nodokļu slogs tikai paātrinās nozares lejupslīdi. 2026. gada sākuma dati šīs bažas apstiprina – samazinoties iekārtu skaitam, proporcionāli sarūk arī nodokļu ieņēmumi.

Biedrība uzsver, ka nodokļu izmaiņas ieviestas bez konsultācijām ar nozari un bez pienācīgas ietekmes analīzes. Tas ir pretrunā ar labas pārvaldības principiem un ir veicinājis situāciju, kurā fiskālā politika nonāk konfliktā ar tirgus realitāti. Rezultātā pasliktinājusies uzņēmējdarbības vide, pieaugusi investoru piesardzība un paātrinājusies klātienes azartspēļu tirgus lejupslīde.

Ilgtermiņa tendences un nākotnes izaicinājumi

Pašreizējā statistika liecina ne tikai par īstermiņa svārstībām, bet arī par stabilu ilgtermiņa tendenci – klātienes azartspēļu nozare Latvijā turpina strukturāli sarukt. Divdesmit gadu laikā spēļu zāļu skaits samazinājies par vairāk nekā 70%, un nodokļu sloga pieaugums šo procesu ir būtiski pastiprinājis. Vienlaikus mainās arī patērētāju uzvedība, arvien biežāk izvēloties citus izklaides veidus un attālinātus risinājumus.

LLAB norāda, ka ar 2026. gada janvāri ieviestais jaunais nodokļu paaugstinājums vēl vairāk palielina spiedienu uz nozari. Lēmumi, kas pieņemti bez konsultācijām ar uzņēmējiem un investoriem, rada nenoteiktību par nozares attīstības perspektīvām un mazina interesi ilgtermiņā investēt klātienes segmentā. Tas var novest pie turpmākas spēļu zāļu slēgšanas, darbavietu samazināšanās un reģionālās uzņēmējdarbības vājināšanās.

Nozares pārstāvji aicina uz līdzsvarotu, datos balstītu nodokļu politiku, kas ņemtu vērā tirgus realitāti un ilgtermiņa fiskālās sekas. Bez mērķtiecīgas komunikācijas un prognožu pārskatīšanas pastāv risks, ka valsts budžeta ieņēmumi turpinās samazināties, kamēr klātienes azartspēļu nozare Latvijā zaudēs savu ekonomisko nozīmi vēl straujāk.