Eiropas Parlaments apsvērs koordinētu azartspēļu nodokli

Eiropas Parlaments apsvērs koordinētu iGaming nodokli dalībvalstīm

ES dalībvalstis tiek aicinātas apsvērt koordinēta nodokļa ieviešanu tiešsaistes azartspēļu operatoriem, novirzot ieņēmumus sociālo iniciatīvu, izglītības un darbaspēka pārkvalifikācijas projektu finansēšanai.

Priekšlikumu izskata Victor Negrescu, Eiropas Parlamenta viceprezidents, kurš nesen plenārsēdē atkārtoti pauda atbalstu “ES līmeņa iGaming nodokļa” izvērtēšanai plašāku budžeta reformu diskusiju ietvaros.

Būdams Rumānijas Sociāldemokrātiskās partijas (PSD) pārstāvis, Negresku ir viens no Parlamenta viceprezidentiem un piedalās ES budžeta sistēmas veidošanā un uzraudzībā. Kā galvenais sarunvedējs par 2025. gada ES budžetu viņš konsekventi iestājies par investīcijās balstītu finanšu modeli, kura centrā ir izglītība, jaunatne un prasmju attīstība.

Uzstājoties deputātu priekšā Briselē, Negresku raksturoja priekšlikumu kā ekonomisku un sociālu pasākumu, kas būtu apsverams.

“Tiešsaistes azartspēļu tirgus ir viena no visstraujāk augošajām digitālajām nozarēm Eiropā,” tika uzsvērts Eiropas Parlamentā.

“Tas ik gadu rada desmitiem miljardu eiro ieņēmumus, tomēr ievērojama daļa šīs peļņas netiek taisnīgi aplikta ar nodokļiem, un noteikumi Eiropas līmenī joprojām ir sadrumstaloti.”

Lai gan detalizēts projekts vēl nav publiskots, rumāņu politiķis iestājas par to, lai ieņēmumi no ES mēroga iemaksas tiktu novirzīti ES apstiprinātām izglītības iniciatīvām, tostarp darbaspēka pārkvalifikācijai.

Turklāt nodokļu ieņēmumi tiktu rezervēti “atkarību profilakses programmām un garīgās veselības atbalstam, papildinot dalībvalstu esošās veselības aprūpes sistēmas”.

“Ja mēs vēlamies Savienību, kas investē cilvēkos un nākotnē, mums jābūt drosmei pārskatīt savus finansējuma avotus,” norādīja Negresku. “Eiropai ir nepieciešami uzticami resursi, kas ļauj finansēt tādas prioritātes kā izglītība, prasmes un sociālā kohēzija.”

Parlamentā minētās aplēses liecina, ka mērena ES līmeņa nodeva varētu ik gadu nodrošināt no 2 līdz 4 miljardiem eiro, potenciāli radot līdz pat 28 miljardiem eiro papildu fiskālo kapacitāti ilgtermiņa ES budžeta cikla ietvaros.

Negresku: sadrumstalotība nav šķērslis

Viens no iniciatīvas pamatprincipiem ir fiskālā harmonizācija. Negresku uzsvēra, ka azartspēļu nodokļu režīmi dalībvalstīs pašlaik svārstās no “viencipara likmēm līdz pat vairāk nekā 40% atsevišķās jurisdikcijās”. Viņaprāt, šāda atšķirība rada kropļojumus un negodīgu nodokļu konkurenci starp valstīm.

Vienlaikus viņš pozicionēja kopējo nodevu kā instrumentu cīņai pret melnā tirgus izplešanos ES teritorijā. Pēc Negresku teiktā, operatori, kas veiktu iemaksas ES līmenī, faktiski tiktu sertificēti Eiropas auditorijai, palīdzot iestādēm nošķirt likumīgi strādājošus uzņēmumus no nelegālām platformām, kas mērķē uz nacionālajiem patērētājiem.

Viņš norādīja, ka harmonizēta iemaksa varētu kalpot par pamatu “labas reputācijas dalībnieku” identificēšanai ES līmenī, stiprinot uzraudzību un veicinot koordinētu rīcību pret ārpus ES reģistrētiem vai nelicencētiem operatoriem, kas vēršas pie Eiropas patērētājiem.

2025. gadā Polijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē aicināja ES līderus un izpildinstitūcijas apsvērt jaunas direktīvas, lai cīnītos pret nelegālām un melnā tirgus azartspēlēm kā jaunu ekonomisko apdraudējumu ES.

Reaģējot uz to, Negresku uzsver, ka iniciatīva respektē dalībvalstu autonomiju – tās joprojām varēs noteikt savus azartspēļu likumus un nacionālos nodokļu režīmus. Ierosinātā nodeva, kā viņš norādīja, “papildinātu, nevis aizstātu valstu regulējumu azartspēļu jomā”.

Vai Negresku atklās detaļas?

Priekšlikums ir piesaistījis uzmanību Briseles budžeta diskusijās. Negresku pagaidām nav sniedzis konkrētu grafiku, kad varētu tikt publicēts likumprojekts vai oficiāls priekšlikums.

Eiropas Parlamenta iesniegtie ekonomiskie un budžeta priekšlikumi pirms apstiprināšanas iziet vairāku posmu likumdošanas pārbaudi. Pēc sākotnējā atbalsta saņemšanas būtiskiem lēmumiem nepieciešams absolūts deputātu vairākums – vismaz 376 balsis no 751 Eiropas Parlamenta deputāta.

Pašlaik Negresku iniciatīva ir daļa no plašākām debatēm par ES “pašu resursu” stiprināšanu, taču tā liecina, ka tiešsaistes azartspēļu aplikšana ar nodokļiem un regulējuma saskaņošana arvien vairāk kļūst par centrālu jautājumu ES fiskālās politikas diskusijās.