Igaunijas kazino brīvprātīgi ziedo 500 000 eiro

Igaunijas kazino pēc nodokļu kļūdas brīvprātīgi ziedo 500 000 eiro

Vairāki attālināto azartspēļu operatori, kuri likumdošanas kļūdas dēļ divus mēnešus bija atbrīvoti no nodokļa, janvārī ziedoja gandrīz 500 000 eiro Finanšu ministrijai, lai segtu maksājumus.

Pagājušā gada decembrī pieņemtajā azartspēļu nodokļa likumā tehniskas kļūdas dēļ tiešsaistes kazino šogad sākotnēji tika izslēgti no aplikšanas ar nodokli. Šā mēneša sākumā Riigikogu deputāti pieņēma grozījumus, lai šo problēmu novērstu, taču tie stāsies spēkā tikai martā.

Finanšu ministrija norādīja, ka skartie attālinātie uzņēmumi var veikt ziedojumus, lai segtu nodokli, kas tiem šajā laikā nav jāmaksā.

“Uz šodienu četras kompānijas ir pārskaitījušas ziedojumu tieši Kultūrkapitālam un četras – Finanšu ministrijas kontā. Aptuveni puse uz pusi, kopā noapaļojot līdz 497 000 eiro jeb nedaudz mazāk par pusmiljonu eiro. Šai summai jāpieskaita ienākuma nodoklis: to ņemot vērā, saņemti aptuveni 637 000 eiro,” sacīja Finanšu ministrijas finanšu un nodokļu politikas ģenerālsekretāra vietniece Evelīna Līvamēgi.

Lai gan ziedojušas ir astoņas kompānijas, Igaunijā kopumā darbojas 41 attālināto azartspēļu operators. No tiem 14 ir Igaunijas Azartspēļu operatoru asociācijas biedri, un tieši asociācija janvārī pēc likumdošanas kļūdas atklāšanas ierosināja ziedojumu iespēju.

Ja likums būtu bijis spēkā, valsts būtu varējusi iekasēt gandrīz 2 miljonus eiro.

“Nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa ir ziedota brīvprātīgi. Dzīve rāda, ka solījumu došanā cilvēki ir daudz entuziastiskāki nekā to izpildē. Es negaidīju, ka ziedojumi sasniegs tādu pašu līmeni kā nodoklis. Turklāt būtiska daļa attālināto azartspēļu nodokļa ieņēmumu nāk no ārvalstu uzņēmumiem, un pašlaik starp ziedotājiem ir viens ārvalstu uzņēmums, pārējie ir Igaunijas uzņēmumi,” sacīja Līvamēgi.

Amatpersona neatklāja, kuri uzņēmumi veikuši ziedojumus.

Iztrūkums kļūs skaidrs gada beigās

Līvamēgi norādīja, ka ziedojumus iespējams veikt līdz gada beigām. Nodokļa neiekasēšanas radītais iztrūkums kļūs skaidrs gada beigās.

“Ja notiks tā, kā cer attālināto azartspēļu nodokļa samazinājuma iniciatori, mēs saņemsim daudz vairāk, nekā Finanšu ministrija prognozēja. 2 miljoni eiro mēnesī ir iepriekšējo periodu vidējais rādītājs, taču tas nenozīmē, ka šogad viss notiks tieši tāpat,” viņa sacīja.

Arī Kultūrkapitāla faktiskie gada ieņēmumi, kas ir atkarīgi no azartspēļu nodokļa, un tas, vai rezultāts būs mazāks vai lielāks par plānoto, kļūs zināms gada beigās.

“Ja piešķīrums Kultūrkapitālam būs mazāks, valdība ir devusi signālu, ka starpība tiks segta. Galu galā tas ir politisks lēmums,” sacīja ģenerālsekretāra vietniece.

Ziedojumu kopējā summa būs zināma martā

Tā kā likums tagad ir labots, no marta attālināto azartspēļu operatori maksās nodokli 5,5 procentu apmērā. Sagaidāms, ka ziedojumi segs arī janvāra un februāra nenomaksātos nodokļus.

“No uzņēmuma skatpunkta būtu loģiski veikt ziedojumu tajā pašā laikā, kad citkārt tiktu maksāts nodoklis. Tiem, kuri vēlas ziedot, bet vēl nav to izdarījuši, laiks vēl ir. Marta beigās redzēsim, cik daudz ziedojumu saņemts par janvāri un februāri,” sacīja Līvamēgi.

Arī Igaunijas Azartspēļu operatoru asociācijas direktors Tēnis Rītels precīzi nezina, kuri attālināto azartspēļu operatori ziedos un kuri – ne.

“Es dzīvoju ar pārliecību, ka visi asociācijas biedri – to ir 14 – veiks ziedojumu. Neviens nav teicis, ka to nedarīs. Tas ir reputācijas jautājums, un uzņēmumi šo nodokli jau bija ieplānojuši savā grāmatvedībā,” viņš pirmdien sacīja.

Summai būtu jāatbilst maksājamā nodokļa apmēram – 5,5 procentiem no attālināto azartspēļu nodokļa maksātāja mēneša neto apgrozījuma, piebilda Rītels.

Līvamēgi pagaidām nezina, cik precīzi pārskaitīts.

“Man vēl nav salīdzinājuma, cik liela daļa no saņemtās summas atbilst iepriekšējam nodokļa apmēram. Es varu nosūtīt datus Nodokļu un muitas pārvaldei, kas var veikt šo salīdzinājumu, taču es neredzu šādu detalizācijas līmeni pa atsevišķiem nodokļu maksātājiem. Ņemot vērā, ka ziedojumi aprēķināti līdz centam, es pieļauju, ka tie precīzi balstīti uz janvāra ieņēmumiem, no kuriem būtu bijis jāmaksā nodoklis,” viņa sacīja.

Valsts budžetā Finanšu ministrija bija pieņēmusi, ka šogad no attālināto azartspēļu nodokļa varētu iekasēt 27 miljonus eiro. Pirmajos mēnešos, pēc ministrijas aplēsēm, ieņēmumi varēja sasniegt 4 miljonus eiro, ja likumā nebūtu bijusi kļūda.