Palielinās interese par azartspēlēm un kriptovalūtām

Pētījums: “Finanšu nihilisms” virza Z paaudzes interesi par azartspēlēm, prognožu tirgiem un kriptovalūtām.

Saskaroties ar nenoteiktību, jauni amerikāņi vēršas pie sporta likmēm, prognožu tirgiem un kriptovalūtām, lai sasniegtu savus ilgtermiņa finanšu mērķus, liecina jaunais Northwestern Mutual’s Planning & Progress pētījums.

Pētījums, atklāja, ka gandrīz trešā daļa Z paaudzes (18–29 gadi) riskē ar naudu šajās platformās vai apsver iespēju to darīt. No šiem, astoņi no desmit cilvēkiem uzskata, ka šie aktīvi piedāvā “ātrāku ceļu uz saviem mērķiem nekā tradicionālās metodes.” Vēl satraucošāk, ka starp ASV pieaugušajiem, kas iegulda vai apsver ieguldījumus šajos aktīvos 73% ir līdzīgi domājoši.

Ikgadējā aptauja, ko veica The Harris Poll uzņēmums, “izpētīja amerikāņu attieksmi, uzvedību un skatījumus uz plašu jautājumu loku, kas ietekmē ilgtermiņa finanšu drošību.” Šī gada rezultāti sniedz ieskatu amerikāņu mentālajā stāvoklī, saskaroties ar inflāciju, ierobežotām darba iespējām, augstām mājokļa izmaksām un ievērojamiem parādiem.

The Harris Poll aptaujāja 4,375 ASV pieaugušos no 2026. gada 5. līdz 21. janvārim.

Apkopojot atklājumus, Northwestern Mutual galvenais pētījuma vadītājs Džons Roberts atzīmēja pieaugošu finanšu nihilisma sajūtu starp tiem, kas jūtas visneaizsargātākie:

“Starp tiem, kas jūtas finansiāli nedroši, rodas finanšu nihilisma sajūta. Viņi būtībā saka, ka nav pietiekami uzkrājuši vai nesaņem vēlamo atdevi ilgtermiņa investīciju portfeļos, tāpēc labāk riskēt un likt likmes uz azartspēlēm vai kriptovalūtu un paļauties uz Jēzus palīdzību.”

Nav īsceļu uz finanšu bagātību

Vairāk nekā puse amerikāņu (52%) atzīst kopīgu finanšu trūkumu: viņi koncentrējas uz bagātības veidošanu, nevis esošo aktīvu aizsardzību un riska pārvaldību. Jaunākajās paaudzēs šī plānošanas plaisa ir izteiktāka – ietekmējot 57% Z paaudzes un 62% Mileniāļu.

“Kad cilvēki jūtas atpalikuši, viņi bieži meklē ātrākos ceļus kļūt bagātiem,” sacīja Roberts.

Viņš brīdināja, ka tas ir bīstams domāšanas veids:

“… finanšu drošības veidošana reti ir par ātrāko ceļu. Tas prasa konsekvenci, disciplīnu un aizsardzību. Visaptverošs plāns ļauj cilvēkiem augt pārliecinoši, neriskējot lieki. Šie augsta riska aktīvi var būt jautri, bet tāpēc mēs iesakām tērēt uz tiem tikai  atvēlēto “izklaides naudu”. Netērējiet vairāk, nekā varat pilnībā zaudēt, un koncentrējieties uz stratēģijām, kas pierādīti palīdz cilvēkiem ilgtermiņā veidot un uzkrāt bagātību.”

Nesenie dati, kas publicēti X, rāda, ka lielākajai daļai Polymarket likmju veicēju nav peļņas.

Saskaņā ar statistiku tikai aptuveni 32% Polymarket likmju veicēji ir guvuši kādu peļņu. No tiem apmēram 73% nopelnījuši 100 USD vai mazāk, un 92% nav guvuši vairāk par 1,000 USD. Savukārt 67% platformas lietotāju zaudē vairāk, nekā uzvar, un 51% zaudēja 1,000 USD vai mazāk.

Izņemot visveiksmīgākos likmju veicējus (mazāk nekā 1%), cerība sasniegt ilgtermiņa finanšu mērķus šādā veidā, visticamāk, ir muļķīga.

Optimisms arī pieaug

Neskatoties uz nihilisma ēnu, finanšu drošības sajūta amerikāņu vidū pieaug visās paaudzēs, vislielākā izaugsme novērojama Mileniāļu un X paaudzē.

Lai gan tikai 50% amerikāņu teica, ka jūtas finansiāli droši, tas ir par 6 procentpunktiem vairāk nekā 2025. gada ziņojumā. Starp tiem, kam ir finanšu konsultants, 71% jūtas droši, bet 10% – nē.

Aptauja arī parāda, ka procentuālais amerikāņu skaits, kas sevi identificē kā “disciplinētus” finanšu plānotājus (53%), divu gadu laikā šis skaitlis pieauga. Šis pieaugums seko 2020. gada rekordaugstam līmenim – 65%, kas vēlāk nokritās līdz “rekordzemu” līmenim (45%) 2024. gadā.

Pat nenoteiktā ekonomikā ar bagātības nevienlīdzību amerikāņu optimisms ir augsts un pozitīvais skatījums uz savu finanšu drošību pieaug, sacīja Roberts.

“Labākais veids, kā pāriet no finanšu trauksmes uz pārliecību, ir uzņemties kontroli, ievērot labus finanšu paradumus un pieņemt pārdomātus lēmumus. Nekas nav tik pārliecinošs kā uzticama profesionāļa apstiprinājums, ka jūs pieņemat gudrus finanšu lēmumus. Uzticams konsultants nenozīmē tikai peļņu: tas dod arī drošības sajūtu.”

Optimisms attiecas arī uz mājokļa īpašumtiesībām, kas, kā atklāja pētījums, “paliek centrālais amerikāņu finanšu mērķis.”

Trīs ceturtdaļas ASV pieaugušo uzskata, ka mājokļa iegāde ir “nepieciešama” bagātības veidošanai. Šis uzskats ir visstiprākais cilvēkiem ar augstu neto vērtību (1 miljons USD+ investējami aktīvi) un tiem, kas saņem padomus no finanšu konsultantiem.

Arī tie, kuriem nav mājokļa, uzskata, ka viņiem ir labākas iespējas to iegādāties nākotnē. Pat Z paaudze un Mileniāļi rāda optimismu mājokļu jautājumos.

“Mājokļa īpašumtiesības ir tradicionālais ceļš uz Amerikāņu sapni,” sacīja Roberts, “tāpēc ir patīkami redzēt, ka jaunāki cilvēki jūtas pārliecinātāki, ka viņu sapņi piepildīsies.”

Inflācija joprojām ir galvenā baža

Pārsteidzoši, dalībnieki minēja inflāciju (42%) kā galveno šķērsli finanšu drošībai, nevis taupības trūkumu (25%), personīgos parādus (22%) vai medicīnas izmaksas (22%).

Aptauja arī rāda, ka vairāk respondentu sagaida ASV ekonomikas vājināšanos 2026. gadā (45%), nekā uzlabošanos (36%). Vairāk nekā puse pieaugušo (56%) sagaida cenu pieaugumu, pieaugušajiem vecākā vecuma grupā izrādot lielāku pesimismu nekā iepriekšējā gada rezultātos.

Tomēr pētījums rāda nelielu uzlabojumu reālajā dzīvē.

2026. gadā 79% amerikāņu teica, ka pēdējo trīs mēnešu laikā pārtikas veikalos cenas bija augstākas, salīdzinot ar 84% pagājušajā gadā.

Aptaujas laikā lielākā izmaiņa bija benzīna cenās. Šogad tikai 44% ziņoja par cenu pieaugumu, par 16 procentpunktiem mazāk nekā pērn.

Tomēr aptauja notika pirms ASV un Izraēlas gaisa triecieniem Irānā, kas izraisīja benzīna cenu pieaugumu.

Neskatoties uz dažiem cerību signāliem, mazāk amerikāņu plāno palielināt brīvo tēriņu šogad. Tāpat daudzi, īpaši Z paaudze un Mileniāļi, izvēlas “pirkt tagad, maksāt vēlāk,” pat ikdienas pirkumiem.

Pusē abu grupu (49%) plāno izmantot “Pirkt tagad, maksāt vēlāk” lieliem pirkumiem. Gandrīz trešdaļa vai vairāk izmantos to mazākiem pirkumiem – 36% (Z paaudze) un 32% (Mileniāļi).

Tajā pašā laikā 62% respondentu teica, ka labprātāk samaksās parādus, salīdzinot ar 38%, kas prioritizē taupīšanu.

“‘Pirkt tagad, maksāt vēlāk’ iespējas var būt noderīgs budžeta rīks – vai arī budžeta aklums,” sacīja Roberts.

“Atšķirība ir disciplīna. Tas kļūst riskants, ja ērtības apsteidz pareizus nodomus. Tāpat kā kredītkartes, tas vislabāk darbojas kā daļa no plāna, nevis kā papildus nauda iegribu apmierināšanai.”