Eiropā aug nelegālo azartspēļu tirgus risks

Kā nodrošināt, lai Eiropas nodokļu satricinājumi neatver durvis melnajam azartspēļu tirgum?

Apvienotās Karalistes ēnu kabinets pievienojas Betting and Gaming Council (BGC), palielinot spiedienu uz valdību, lai tā, ieviešot vēsturiskus nodokļu paaugstinājumus regulētajā nozarē, nepalaistu garām melnā tirgus radītos riskus.

Ēnu kultūras, mediju un sporta ministrs Naidžels Hadlstons aicināja valdību rīkoties, lai nepieļautu melnā tirgus strauju izaugsmi. Pastiprinot plašāku politisko spiedienu, viņš uzsvēra, ka “nodokļu politika nav nošķirama no patērētāju drošības”.

Kamēr Vestminsterā pieaug bažas, Hadlstons izcēla uzraudzības nozīmi, lai nepieļautu melnā tirgus atdzimšanu. Viņaprāt, nepieciešams “nepārtraukts fokuss uz nelegālo vietņu, nelegālo reklāmas un nelegālo maksājumu traucēšanu”, lai efektīvi ierobežotu nelegālā tirgus izaugsmi.

Viņš arī uzsvēra sadarbības nozīmi, norādot, ka politiķi ir “gatavi strādāt kopā ar nozari, lai nodrošinātu, ka regulējums sasniedz paredzētos rezultātus”.

Spiediens nenāk tikai no opozīcijas – arī Leiboristu partijā izskan iekšēji brīdinājumi. Stokas pie Trentas deputāts Garets Snels ierosināja grozījumus nodokļu paaugstināšanai, aicinot pilnībā izvērtēt to ietekmi uz melnā tirgus pieaugumu.

Snels mudināja likumdevējus “izstrādāt oficiālu pētījumu par to, vai šīs izmaiņas var novirzīt spēlētājus uz nelegāliem tirgiem”. Tomēr šie aicinājumi tika noraidīti, norādot, ka esošie UKGC pētījumi jau ir pietiekami.

Tikmēr valdība gatavojas papildu soļiem – plānots sākt konsultācijas par nelicencētu sponsoru aizliegšanu sporta komandām, tostarp Premjerlīgā. Lai gan šie pasākumi, visticamāk, pilnībā neaizvērs durvis, ko atver stingrāks nodokļu režīms, tie iezīmē būtisku pavērsienu sporta sponsorēšanas vidē un valdības apņēmību ierobežot melnā tirgus ietekmi.

Tas atspoguļo plašāku izaicinājumu politikas veidotājiem – kā nodrošināt, lai stingrāki nodokļi un reklāmas ierobežojumi nepalielinātu nelegālā tirgus iespējas.

Valdība jau saskārusies ar kritiku par nepietiekamu rīcību. BGC ikgadējās sanāksmes laikā organizācijas vadītāja Grainne Hērsta brīdināja, ka piešķirtie 26 miljoni mārciņu cīņai pret melno tirgu var izrādīties neefektīvi, ja nodokļu izmaiņas novirzīs vairāk patērētāju uz nelegālo sektoru.

Viņa to nosauca par “neticamu”, ka pašas valdības aprēķini rāda – nodokļu izmaiņas varētu novirzīt vēl 500 miljonus mārciņu melnajā tirgū.

Hērsta norādīja: “Vai tiešām tā ir pieņemama cena? Kādā pasaulē mēs dzīvojam, ja tas tiek uzskatīts par saprātīgu lēmumu?

Valdība ir piešķīrusi 26 miljonus azartspēļu komisijai cīņai pret melno tirgu, taču tas neatrisina problēmas sakni. Mums jāpārtrauc cilvēku novirzīšana uz nelegālo tirgu. Regulētajai nozarei jābūt pievilcīgai, stabilai un ilgtspējīgai.”

VNLOK brīdina: Reklāmas aizliegums var “apdraudēt spēlētāju aizsardzību”

Diskusijas turpinās arī Nīderlandē, kur azartspēļu nozares organizācija aicinājusi likumdevējus skaidri nodalīt regulēto tirgu no melnā tirgus, pieaugot prasībām pēc gandrīz pilnīga reklāmas aizlieguma.

Reaģējot uz likumprojektu, ko iesniegušas politiķes Mirjama Bikere (CU) un Sāra Dobe (SP), VNLOK norādīja, ka paustās bažas ir “maldinošas” un “neatspoguļo realitāti”.

VNLOK priekšsēdētājs Bjērns Fukss sacīja: “Mēs atbalstām vēlmi labāk aizsargāt ievainojamas sabiedrības grupas un esam gatavi diskutēt par iespējamiem uzlabojumiem. Taču ir būtiski skaidri nošķirt legālos operatorus no nelegālajiem.”

Šie priekšlikumi seko pēc tam, kad Nīderlandes regulators piemēroja rekordlielu – 24 miljonu eiro sodu uzņēmumam Novatech par nelegālu azartspēļu pakalpojumu sniegšanu. Regulators norādīja, ka sods būtu bijis vēl lielāks, taču pašreizējie noteikumi ierobežo sankcijas līdz 10% no uzņēmuma gada apgrozījuma.

Jaunais likumprojekts paredzētu iespēju piemērot sodus līdz pat 100% no uzņēmuma gada ieņēmumiem, kā arī paātrināt nelegālo vietņu slēgšanu.

Dobe uzsvēra: “Šie uzņēmumi gūst simtiem miljonu ieņēmumus – tas patiešām būs sāpīgi.”

Abas politiķes pauda bažas par azartspēļu atkarības pieaugumu, īpaši jauniešu vidū.

Tomēr VNLOK uzsver, ka regulētais tirgus jau ievēro stingrus spēlētāju aizsardzības noteikumus un reklāmas ierobežojumus. Organizācija aicināja valdību aktīvāk vērsties pret melno tirgu, norādot, ka vairāk nekā puse no visiem tiešsaistes azartspēlēs iztērētajiem eiro Eiropā nonāk nelegālajās platformās.

VNLOK paziņoja: “Nepietiek tikai ar nelegālo vietņu slēgšanu. Arī meklētājprogrammas, sociālie tīkli, reklāmas un maksājumu sistēmas tiek izmantotas ļaunprātīgi. Nelegālie operatori ignorē likumus, mērķē uz nepilngadīgajiem un ievainojamiem spēlētājiem un gūst no tā lielu peļņu. Tas ir stingri jāierobežo.”

Gaidāmajā SBC samitā Maltā tiks analizēta nodokļu paaugstināšanas, tirgus svārstību un operatoru peļņas samazināšanās ietekme uz melnā tirgus izaugsmi. Atklāšanas dienā diskusijās piedalīsies vadošie Eiropas operatori, lai meklētu efektīvākos risinājumus pielāgošanās procesā jaunajiem nodokļu apstākļiem.